Eiro

Eiro

Eiro ir pašreizējā valūta Latvijā un ne tikai. Tā ir oficiālā valūta lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu. Valūtas nosaukumu izvēlējās salīdzinoši nesen – 1995. gadā. Diezgan loģiski, ka šo valūtu nosauca tieši tā, jo eiro ir atvasināts no vārda Eiropa. Savukārt eiro simbols radās grieķu burta epsilona ietekmē – tas simbolizē Eiropas civilizācijas šūpuli. Un abas līnijas, kas šķērso šo simbolu simbolizē stabilitāti. Šī ir noderīga finanšu informācija. Eiro virtuāli sāka pirmo reizi izmantot 1999. gadā, vispirms to izmantoja, piemēram, ceļojumu čekos, elektroniskajos naudas pārskaitījumos, starpbanku pārskaitījumos. Savukārt naudaszīmes parādījās tikai 2002. gadā. Eiro monētas atšķiras atkarībā no valsts, kurās tās izgatavotas. Viena monētas puse visur ir vienāda (tā puse, kur redzema monētas vērtība), taču otra puse katrā valstī ir savādāka. Tur var redzēt dažādus simbolus no dažādām valstīm. Tāpēc ir interesanti paskatīties savā maciņā un papētīt kādu valstu monētas tev ir. Interesanti kā nauda aizceļo no vienas Eiropas malas līdz otrai. Savukārt visām papīra banknotēm ir vienāds dizains visās valstīs – tas ne ar ko neatšķiras. Banknošu dizains tika izdomāts 1996. gadā. To paveica Austrijas Nacionālās bankas mākslinieks Roberts Kalina. Principā uz banknotēm attēloti dažādi Eiropas arhitektūras stili – klasiskais, romāņu, gotiskais, renesanses, baroka un rokoko, dzelzs un stikla un modernais 20. gadsimta. Uz visām banknotēm ir attēloti atbilstošā perioda tilti, bet otrā pusē logi un vārti. Logi un vārti simbolizē Eiropas atklātības un sadarbības garu, bet tilti simbolizē sadarbību un saskarsmi starp eiropiešiem. Banknotēs redzamie tilti nav rēlai tilti, bet gan mākslinieka stilizēts izdomājums. Taču neparasti ir tas, ka pēc šo banknošu iznākšanas ir reāli uzcelti tādi tilti, kas attēloti uz banknotēm, piemēram, viens tāds ir uzbūvēts Spajkenises mazpilsētā Nīderlandē. Tāpēc mūsdienās daudziem var šķist, ka uz banknotēm attēlotie tilti ir nozīmēti no reāliem tiltiem, taču patiesībā ir pretēji. Protams, nevar iztikt arī bez dažādiem pētījumiem un, kā zināms, pētīt var jebko. Arī par monētām un banknotēm ir veikti dažādi pētījumi par visvisādām tēmām. Piemēram, Vācijā tika veikts pētījums par 10 eiro banknotēm. Tika secināts, ka sarkanā krāsa, kas tajā atrodama ir kaitīga veselībai. Eiropas Centrālā banka veica banknotēm pārbaudi un secināja, ka kaitējums veselībai var rasties tikai tādā gadījumā, ja kāds apēstu ap 400 šādu banknošu. Īstenībā jau apēdod jebkādu neēdamu lietu lielos daudzumos var rasties kādas problēmas, tāpēc diez vai sarkanā krāsa tur būtu pie vainas. Eiropas Centrālā banka ir iecerējusi atjaunot banknošu dizainu ik pa 7 vai 8 gadiem. Īstenībā nav skaidrs kāpēc tas būtu nepieciešams, jo naudas izskats jau nav tik būtisks – pats galvenais ir tās vērtība. Vēl uz banknotēm varam ieraudzīt Eiropas Centrālās Bankas nosaukuma saīsinājumu piecās dažādās valodās, bankas prezidenta parakstu, valūtas nosaukumu dažādos alfabētos, Eiropas Savienības karogu, Eiropas karti banknotes reversā un to dizainā ir iekļautas arī 12 zvaigznes. Īstenībā jau ikdienā reti kurš tik cītīgi pēta banknotes vai monētas, lai pamanītu visas šīs lietas. Galvenā ir banknošu vērtība. Eiro valūtas banknotes arī ir atšķirīgas pēc lieluma. Protams, eiro nav vienīgā tāda veida valūta, taču Latvijā tas bija liels jaunums, jo latu banknotes pēc izmēra bija vienādas. Varam sastapt arī īpašas eiro piemņas monētas, kuras katra valsts drīkst izlaist reizi gadā.  Mūsu mājaslapa piedāvā arī citu noderīgu informāciju.